Kolekcijas

Mazsalacas zemnieka Ādama Purmaļa (1846-1917) autobiogrāfija.

Autors: Ādams Purmalis

Emīla Pudeļa (1893–1969) – Mazsalacas saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka dienasgrāmata no 1912. gada 1. jūlija līdz 1938. gada 31. maijam. Dienasgrāmatās piefiksēti dienā veiktie darbi, to apjomi, kā arī citas ikdienas gaitas un svarīgākie notikumi mājās un tuvākā, tālākā apkārtnē.

Autors: Emīls Pudelis

Kāda vīrieša autobiogrāfisks vēstījums par laiku no 1944. gada augusta beigām līdz 1947. gada augustam. Vēstīts par ieslodzījumu Centrālcietumā, koncentrācijas nometnē Salaspilī un Zaksenhauzenā Vācijā. Spilgti un detalizēti atklāts arī pēckara laiks Latvijā, jo sevišķi Rīgā.

Iesniedzējs: Jānis Streičs

Jānis Pavasars (Zābaks) savu dzīvesstāstu rakstījis no 1965. līdz 1989. gadam. Tas aptver laika posmu no Jāņa dzimšanas 1912. gadā Kolberģa "Vecmārtiņos" līdz 1985. gadam, ļaujot lasītājam izsekot būtiskiem notikumiem Jāņa dzimtā valstisku un starptautisku politisku norišu kontekstā.

Autors: Jānis Pavasars

Bejas skolotāja Kārļa Valguma (1921–2006) dienasgrāmatas, kas rakstītas laika posmā no 1987. līdz 1999. gadam.

Rakstnieces un zinātnieces Ilzes Spergas skolas laikā sarakstītās dienasgrāmatas, sāktas 1993. gadā. 1990. gadu bērnu ikdiena un skolas dzīves notikumi papildināti ar krāšņu autores zīmētu, līmētu, aplicētu vizuālo materiālu.

1927. gadā dzimuša bilskēnieša Edgara Reinsona dienasgrāmata, kas rakstīta no 1944. gada 6. novembra, kad sākas viņa apmācības Egerā, tagadējā Heba Sudetijā, līdz iebraukšanai Kanādā 1947. gada 11. novembrī.

Autors: Edgars Reinsons

Madlienas pastnieces Alīdas Āriņas (1922-2003) no 1979. līdz 1990. gadam pierakstītās ikdienas norises.

Autors: Alīda Āriņa

Mūziķa Kaspara Tobja dienasgrāmata, rakstīta no 1986. gada februāra, kad autoram ir 15 gadu, līdz 1991. gada 23. martam. Tas ir talantīgi rakstīts darbs, spilgts liecinājums par jauna, radoša cilvēka domām un dzīvi 1980. gadu beigu Latvijā.

Iesniedzējs: Kaspars Tobis

Trimdas rakstnieces un kultūras darbinieces Irmas Vīksniņas (1922–1976) dienasgrāmata, kas rakstīta 1941. un 1942. gadā – laikā, kad viņa vēl bijusi vidusskolniece. Emocionāls, spēcīgs un impulsīvs vēstījums par jaunas meitenes pieredzēto Baigajā gadā un vācu okupācijas sākumā.

Autors: Irma Vīksniņa

Atsaucoties radio dzirdētajam uzsaukumam, Daina pierakstījusi savas atmiņas par bērnību un jaunības dienām 20. gadsimta 30.–40. gados, nedaudz iesniedzoties arī 50. gados. Tās veltītas mazmeitai Laumai un pārējiem lasīt gribētājiem. Dainas atmiņu tēlojums sākas ar Limbažu rajona Vainižu pagasta Selkuļu mājās (tagad – Umurgas pagasta "Kalna Selkuļi") pavadītās bērnības apceri mātes Austras un tēva Jāņa Priedīša paspārnē, tad turpinās ar juceklīgajām varas maiņām Latvijā, izsūtījumā pavadīto laiku Berezovkas un citos attālos Krievijas ciemos līdz strauji noslēdzas ar atgriešanos Latvijā, Laumas vectēva satikšanu un retrospektīvām pārdomām par savu dzīvi.

Autors: Daina Rozenblate

Mazsalacas bijušās Izpildkomitejas priekšsēdētājas Rutas Lūses (1932–2012) atmiņas.

Autors: Ruta Lūse

Māras Graustiņas (1937) pierakstītās atmiņas veltītas dēliem un mazbērniem. Tās sarakstītas 2009. gadā un ir kolorīts, detaļām bagāts sava laika vēstījums, kas stāsta gan par Māras vecāku ikdienas dzīvi 30. gadu Latvijā, gan autores pašas izdzīvoto Padomju laiku.

Autors: Māra Graustiņa

20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Augusta Heinrihsona (1917–1996) sarakstītā autobiogrāfija "Mans neparastais dzīves stāsts" ir spilgts autora tēlojums par viņa bērnību un jaunību Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados, pievēršoties brīvvalsts laika ikdienas reālijām, pārdzīvojumiem un priekiem. Šķietami dzīvespriecīgo stāstījumu atmiņu pirmajā daļā, izjauc 1940. gads – autors ir liecinieks un dalībnieks traģiskākajiem 20. gadsimta Latvijas notikumiem. Atmiņas vēsta par 1941. gada deportācijām un virsnieku nošaušanu, nacistiskās Vācijas okupāciju, dalību Otrajā Pasaules karā, nežēlīgajām padomju filtrācijas nometnēm, autora mežabrāļa gaitām un dzīvi 20. gadsimta 40.–50. gados LPSR.

Autors: Augusts Heinrihsons

Divas lappuses no divpadsmitgadīgās Ērikas Jurčas (1932–1944) dienasgrāmatas. Tās vēstī par 1944. gada septembra un oktobra padomju aviācijas uzlidojumu Rīgai.

Iesniedzējs: Raitis Bukovskis

Pētera Treimaņa (1912–1997) atmiņu burtnīca, kurā aprakstīta iesaukšana militārajā dienestā Latviešu leģionā 1944. gadā, cīņas un dzīve gūstekņu nometnēs.

Autors: Pēteris Treimanis

1932. gadā dzimušā Dzintara Lāzera autobiogrāfija, kas rakstīta no 1999. līdz 2010. gadam par dzīves laikā piedzīvoto.

Autors: Dzintars Lāzers

Matīšu draudzes Bauņos 1904. gadā dzimušā Pauļa Alkšņa "Darba žurnāli", kas rakstīti kopš 1926. gada 6. maijam līdz 1931. gadam, dzīvojot un saimniekojot Augstrozes "Jaundruķī".

Autors: Paulis Alksnis

Nezināma vīrieša dienasgrāmata ar nosaukumu "Daba". Rakstīta Krievijas teritorijā laika posmā no 1915. līdz 1919. gadam. Lakoniskas piezīmes par dabā novēroto un nodarbēm dabā.

Iesniedzējs: Raimonds Briedis

No 1999. gada līdz 2009. gadam Astrīdas Tobes rakstītā dienasgrāmata vēsta par ģimenes piedzīvoto, apceļojot Latviju.

Autors: Astrīda Tobe

Kopš 2018. gada jūlija Uldis Ķirsis savā sociālās mikroblogošanas vietnes Twitter profilā raksta par dzīvi, pārvācoties uz laukiem. Lakoniski pierakstīti, asprātīgi un trāpīgi vērojumi par pilsētnieka dzīvi laukos 21. gadsimtā.

Autors: Uldis Ķirsis

Otto Vīksna savās 1986. gadā fiksētajās atmiņās detalizēti aprakstījis bērnības ainas Bejas pusē. Tās strukturētas vairākos stāstos kopā plaši vēstot par tādām apdzīvotām vietām, ciemiem un to ļaudīm, kā Beja, Čistigi, Slišiņi un Igauņi. Vēstījumi sniedzas tālu ārpus Otto dzīves laika un telpas, ne vien raksturojot dzimtās mājas, portretējot tuviniekus un tēlaini atveidojot piedzīvoto lauku saimniecībā, bet arī iezīmējot plašāku 19. un 20. gadsimtu kultūrvēsturisko un ekonomisko realitāti Ziemeļvidzemes zemnieku ikdienā.

Autors: Otto Vīksna

Dienasgrāmatas 1995. gadā dzimusī rīdziniece Elīza raksta kopš 2001. gada, kad vēl nemācījās skolā, un turpina to darīt vēl joprojām. Pirmā no tām aizsākas ar krāsainiem zīmējumiem un pakāpeniski, līdz ar rakstītprasmes apguvi, pāraug ikdienas emociju un notikumu dokumentējumos.

Viktors dzimis 20. gadsimta 40. gados, dzīvojis Rīgā un savā dienasgrāmatā aprakstījis ikdienu no 60. gadu 2. puses līdz 70. gadu sākumam. Materiāls 2006. gadā ticis nejauši atrasts Inčukalna pagasta “Ošiņos”, kad māju jaunie saimnieki sākuši pārskatīt iepriekšējo iedzīvotāju atstātos dokumentus, foto albumus un vēstules. Par dienasgrāmatas autoru nekas vairāk pagaidām nav zināms – tikai tas, ka Viktors bijis radinieks iepriekšējiem mājas saimniekiem.

Piecpadsmit gadus vecās liepājnieces Astras Sležes (toreiz - Brīvmanes) dienasgrāmata rakstīta kopš 1971. gada turpināta studiju gados Jelgavā. Tajā dokumentētas jaunas meitenes ikdienas rūpes, attiecības ar vienaudžiem un filozofiskas pārdomas, kā arī uzdoti jautājumi par dienasgrāmatas rakstīšanas jēgu.

Autors: Astra Sleže

Alvils Kalnietis (Klēbahs, 1876–1958) – skolotājs, latviešu valodas kopējs, publicists un Latvijas brīvvalsts inteliģents. Viņa dienasgrāmatas no 1926. līdz 1956. gadam, kurās ik dienu fiksēti notikumi un pārdomas.

Autors: Alvils Klēbahs

Rūta dokumentējusi vienu 2018. gada vasaras nedēļu savā "Facebook" profilā. Dienasgrāmatas ieraksti atklāj jaunās sievietes pārdomas par vīra militāro karjeru, sociālajām un politiskajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, dinamisko ikdienu Pārdaugavā ar dēlu Miķeli, centieniem balansēt savu dzīvi starp rūpēm par mazu bērnu, personiskajām un profesionālajām interesēm.

Autors: Rūta Šmite

Lizetes Strautnieces dienasgrāmata, kas rakstīta laikaposmā no 1927. līdz 1933. gadam.

Autors: Lizete Strautniece

Baibas Zīles no 1983. līdz 1992. gadam radītās dienasgrāmatas aizsākas ar rakstītu bērnības realitātes dokumentējumu krāšņu zīmējumu ietvarā un pāraug pusaudžu gadu apkārtējo norišu un izjūtu tvērumā. Dienasgrāmatās ikdienas dzīve nereti ietērpta literārās formās un vēstījums mijas ar Baibas pašsacerējumiem un filozofiskām refleksijām.

Autors: Baiba Zīle

Alfrēda Baltbārža (1918–2003) dienasgrāmatas, kas rakstītas laika posmā no 1948. līdz 1988. gadam.

Sunākstiete Aina Rizga (1936-2015) savu dzīves gājumu pierakstījusi 2013. gadā. Lai gan sākotnēji rakstītais bija iecerēts kā atmiņu vēstījums par jaunību zaļumballēs, tas izvērsies par hronoloģiskās nodaļās strukturētu dzīvesstāstu.

Autors: Aina Rizga

Dārznieka Pētera Lucāna (1900–1992) atmiņas, kas tika rakstīts no 1979. gada līdz 1990. gadam. Vēsta par Lucānu dzimtu un autora sarežģīto dzīves gājumu, izsūtījuma gadiem un sadzīvi lēģerī, atgriešanos LPSR, darba gaitām un ģimeni.

Autors: Pēteris Lucāns

Jāņa Golvera autobiogrāfiskais vēstījums "Ziņas par mūsu dzimtu" rakstīts 1956. gadā. Atmiņās var atrast informāciju par Golveru dzimtas uzvārda rašanās leģendu un plašo radu saimi, piedalīties ar atmiņu autoru Pirmajā Pasaules karā un Brīvības cīņās, kā arī izsekot Vainižu zemnieka ikdienas novērojumiem, gadalaiku maiņām, kolektivizācijas sekām un dzimtas traģiskākajiem likteņa triecieniem, kad daļa no Golveriem tiek izsūtīti uz Sibīriju.

Autors: Jānis Golvers

Gaidas dienasgrāmatas aizsāktas 1966. gadā, kad meitene mācījusies septītajā klasē, un līdz 1969. gadam jauniete tajās aprakstījusi savu ikdienu - veicamos ikdienas mājas darbus saimniecībā, skolas gaitas un notikumus Mazsalacā, kā arī savu sacerēto dzeju.

Iesniedzējs: Agita Lapsa

Jeru pamatskolas mājturības skolotājas (no 1948. līdz 1958. gadam) Paulīnes Ārgales dienasgrāmatas, kurās viņa aprakstījusi savu skolas dzīves ikdienu un izaicinājumus.

Iesniedzējs: Agita Lapsa

Ēriks dzimis 1965. gadā Rīgā un aprakstījis savas ikdienas gaitas un pārdomas 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā. Dienasgrāmatā iespējams izsekot tam, kā pakāpeniski Ērika personība no ceturtās klases skolnieka pāraug spurainā un piedzīvot kārā jaunietī. Šī transformācija izlasāma gan attiecīgā laika jauniešu izmantotajā leksikā, gan aktuālajās interesēs, gan attiecību dinamikā starp jauniešiem, skolotājiem un citiem pieaugušajiem. Ēriks savu dienasgrāmatu rakstījis regulāri, vairāk dokumentējot notikumus un piedzīvoto, ne tik daudz savu iekšējo jūtu pasauli.

Jāņa Valtera Čokas (1927–1989) atmiņas par 1940. gada vasaru ir rakstītas 20. gadsimta 50. gados. Autors apraksta vasaru, ko pavada Mazsalacas pusē "Kangaru" mājā, kopdams mazpulku dārzu. Atmiņas ir romantisks fiksējums par Jāņa jaunību, bezbēdību un pirmo mīlestību.

Autors: Jānis Valters Čoka

Madara 2016. un 2017. gadā apkopojusi savas 1929. gadā dzimušās vecmammas Rasmas pierakstītos atmiņu vēstījumus blogā "Omes stāsti".

Iesniedzējs: Madara Strauta

Kolekcija sastāv no divām daļām: Vilmas Valentīnes Heinrihsones (1918–2011) 1940. gada dienasgrāmatas ierakstiem, kā arī 20. gadsimta 80. un 90. gados rakstītajām atmiņām par Otrā pasaules kara notikumiem un tā sekām.

Autors: Vilma Valentīne Heinrihsone

Dienasgrāmata aptver plašu laika posmu un pieredžu spektru. Tās pamatā ir autora piedzīvotais Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados bēgļu gaitās Vācijā, bet būtiska daļa teksta ir arī retrospektīvas bērnības un jaunības atmiņas par dzīvi Latvijā vēl pirms kara. Teksta agrīnā daļa fokusējas uz bēgļu ceļu, dzīvi nometnēs, pielāgošanos svešajai videi un ilgošanos pēc mājām. Vēlākajos ierakstos dominē dziļi personiskas atmiņas par bērnību Nīcas pusē un ikdienas dzīves detaļas starp diviem pasaules kariem.

Autors: Miķelis Tupesis

Atmiņas aizsākas ar 1940. gadu, kad mazā Antoņina dzīvo kādā nelielā sādžā Rēzeknes pusē, un arvien skaudrāk pieredz PSRS izraisītās pārmaiņas Latvijā un represijas pret vietējiem iedzīvotājiem. Rakstītais iesniedzas arī 20. gadsimta 40., 50. un 60. gados, kad Antoņina izjūt juceklīgās represīvu politisko režīmu maiņas Latvijā, kam seko izsūtījums, dzīve Omskā, atgriešanās Latvijā un centieni atsākt dzīvi no jauna.

Cēzera Alekša (1895–1976) atmiņas vēsta par autora bērnību un skolas gaitām, mācībām Pleskavas mērniecības skolā un kara topogrāfa arodu. Atmiņās ir arī aprakstīta autora iesaiste Troickas bataljonā un mežziņa sadzīve jaunveidotajā Latvijā līdz 1925. gadam. Atsevišķa nodaļu autors velta savai dzimtai un radinieku likteņiem.

Iesniedzējs: Māra Zirnīte

Jāņa Auzenbaha (1896–1948) atmiņas ir sarakstītas 1948. gadā, kurās autors apkopo savas dzimtas hroniku, kā arī savu personīgo dzīves gājumu – bērnības gaitas, cīņas Pirmajā pasaules karā, ievainojumu, skolotāja un jaunsaimnieka sadzīvi Latvijas brīvvalsts laikā, kā arī Otrā Pasaules kara notikumus.

Iesniedzējs: Filips Bobinskis

Dzejnieces un publicistes Lijas Blūmas (1953) dienasgrāmatas.

Iesniedzējs: Lija Blūma

Arvīda Fēliksa Latsona (1897–1945) dienasgrāmatas ir rakstītas 1944. un 1945. gadā, parādot autora bēgļa gaitas un rekonstruējot viņa ceļu no Omuļu pagasta līdz Fišbahas bēgļu nometnei.

Iesniedzējs: Maija Razumovska

Aleksandras Eihes (1905–2002) dzīvesstāsts tiek rakstīts 20. gadsimta 90. gados. Autore atskatās uz savu dzīvi – bērnību Sibīrijā, jaunības gadiem Latvijā un dzīves pilnbriedu, kuru nākas pavadīt trimdā Zviedrijā.

Iesniedzējs: Māra Zirnīte

Elīnas Vilmanes-Meženieces blogs par brīvprātīgo darbu Samārā (Krievijā) 2011.–2012. gadā.

Iesniedzējs: Elīna Vilmane-Meženiece

Mirgas Ivetas Kuļikovskas (1927–1997) dienasgrāmata tiek rakstīta no 1941. līdz 1944. gadam, kurā toreizējā skolniece vēsta par laiku nacistiskās okupācijas varā – karu, klases biedriem, mācībām, pieaugšanu.

Iesniedzējs: Ēriks Kuļikovskis

Veltas Vītolas (1903–2002) atmiņas rakstītas 20. gadsimta 70.–90. gados. Vēsta par autores bērnību Maskavā, jaunības gadiem Latvijā, studijām Maskavas Mākslas akadēmijā un skolotājas darbu dažādās Latvijas skolās. Atmiņas simboliski noslēdzas ar 1937. gadu, kad autore apprecas.

Iesniedzējs: Irēna Zaščerinska

Jēkabs dzimis 1878. gadā un savas atmiņas ""Avotu" mājas kronika" pierakstījis 1951. gadā Braslavas pagastā. Tās aizsākas ar mājas pirmā saimnieka Kārļa Millera nāves, testamenta sastādīšanas laiku 1906. gadā un mantojuma pārdales nosacījumiem attiecībā pret ģimenes locekļiem, kā arī mājas tā brīža vērtību. Tālāk Jēkabs detalizēti fiksējis pārmaiņas, kas ar tēva nāvi gadu no gada skārušas dzimtas mājas. Hronika beidzas ar 20. gadsimta 30. gadiem un īsu 40. gadu pieminējumu.

Ulda Pudeļa (1929–2016) atmiņas par bērnību Mazsalacas pagastā 20. gadsimta 30. gados un agronoma ikdienu un sadzīvi Padomju Savienībā.

Iesniedzējs: Juris Pudelis

Kārļa Kreicmaņa (1903–1984) atmiņas par "Bēku" mājām, Ķoņiem un Rūjienas apkārtni Pirmā un Otrā Pasaules kara laikā.

Iesniedzējs: Agita Lapsa

Aleksandra Kudiņa (1919–2004) atmiņas aptver visu viņa mūžu. Tās vēsta par viņa bērnību Sibīrijas latgaliešu sādžā, izglītību, sadzīvi PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados, Otro Pasaules karu un viņa kā skolotāja gaitām LPSR pēckara gados.

Iesniedzējs: Skaidrīte Kudiņa

Iesniedzējs: Juris Zariņš

Ziedones Sērmūkšas atmiņu miniatūras – literārs dzīvesstāsts par autores bērnību Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, jaunās mūziķes sapņiem un cerībām, latviešu mūziķu un teātra vidi pēc Otrā pasaules kara, kā arī par padomju literāro vidi un tulkošanas specifiku.

Iesniedzējs: Ziedone Sērmūkša

"Reisa piezīmju" autori ir trīs pētnieki, Kārlis, Sašs un Andis, kuri beiguši LU Bioloģijas fakultāti un izpētes braucienam 1959. gada decembrī Baltijas jūrā piesaistīti no dažādām laboratorijām. Jau reisa sākumā bijis skaidrs, ka gaidāmi gari pārbraucieni, tiešā darba nebūs daudz, kā arī ziemas apstākļi neļaus izbaudīt jūras panorāmu, tāpēc nāksies ilgstoši nīkt šaurajās kajītēs un cīnīties ar jūras slimību. Lai ikdiena uz kuģa paietu krāsaināk, Sašs ierosinājis rakstīt kolektīvu dienasgrāmatu.

Iesniedzējs: Andis Mitāns

Žaņa Tālberga Kolimas darba nometnē rakstītā dienasgrāmata, kurā tiek aprakstīti 1946. gada notikumi no maija līdz novembrim, fiksējot smago ikdienu, aprakstot darba apstākļus, ēdienreizes un ikdienas sadzīvi. Dienasgrāmatā skarbie ikdienas apraksti mijās ar romantiskiem sapņiem par dzimteni un došanos mājās.

Betijas Gravas (1902–1995) dienasgrāmatas, kas rakstītas dažādos laikos – agrākā datēta 1917. gadā, savukārt vecākā 20. gadsimta 60. gadu beigās.

Iesniedzējs: Inese Tuka

Lilijas Auzenbahas (1898–1973) atmiņu stāsts vēsta par ģimenes došanos bēgļu gaitās no dzimtas mājām Lestenes pagastā uz Rīgu 1915. gadā, kā arī no Rīgas uz Vidzemi 1917. gadā. Jaunās sievietes piezīmes tapušas 1917. un 1921. gadā Valkā. Tajās detalizēti atspoguļota bēgļu sadzīve un izjustais ceļā.

Iesniedzējs: Filips Bobinskis

Vinetas Beltiņas atmiņas ir rakstītas 21. gadsimta sākumā, atskatoties uz mūžā piedzīvoto. Atmiņu autore reflektē par bērnību un vecāku darbu Pārgaujas kolhozā, savām skolas un darba gaitām, kā arī dažādajām attiecībām un mīlestību.

Daļa no Kārļa Svensona (1884-1964) mūža garumā pierakstītā - citāti, dzejoļi un pārrakstīti daiļdarbu fragmenti, kā arī vingrinājumi tulkošanā. Iespaidīgo materiālu pēc K. Svensona nāves apkopojis mazdēls Andris. Burtnīcu skaits sniedzas pāri simtam, bet trīs kladēs autors apkopojis ziņas par savu dzīvi, sākot ar vecāku laulībām 19. gadsimta beigās Zviedrijā, līdz dzīves nogalei Latvijā 20. gadsimta 50.–60. gados

Iesniedzējs: Agita Lapsa

Dienasgrāmata rakstīta 1937.–1938. gadā Valmierā, un tās autores ir Valmieras komercskolas skolnieces, kas sevi dēvē par "Savējām". Rakstīšana sākusies kā kolektīva iniciatīva vācu valodas stundā, kad radās doma apkopot skolas dzīves "romantiskos piedzīvojumus" un dokumentēt gan reālos, gan izfantazētos notikumus. Dienasgrāmatas rakstīšana kļuva par skolnieču vienojošu projektu, kas stiprināja piederības sajūtu un kalpoja kā pašizpausmes veids.

Kolekcijā ietilpst Silvijas Priednieces (dz. Grēniņas) autobiogrāfiskie rakstījumi, kuru rakstīšana uzsākta 20. gadsimta 90. gados – autobiogrāfisks vēstījums, kurš aptver visus Silvijas dzīvi, kā arī dienasgrāmatas ieraksti, kuros fiksēti ikdienas notikumi, sākot no 1995. gada.

Emīlija Vecvagare strādājusi Pagaidu valdības birojā kā sekretāre un savu dienasgrāmata rakstījusi no 1917. gada 21. jūlija līdz 1921. gada 31. decembrim. Tā ir bagāta ar jaunās sievietes personiskām izjūtām un Liepājas norišu tvērumu. Īpaši ir dienasgrāmatas ieraksti, kas vēsta par aprīļa puča notikumiem Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. aprīlī.

Kokapstrādes inženiera un pedagoga Gunāra Viļuma (1945–1989) dienasgrāmata, kurai dots nosaukums "Ar bisi un makšķeri". Rakstīta no 1971. līdz 1977. gadam, fiksējot medību un makšķerēšanas piedzīvojumus.

Iesniedzējs: Ieva Pauloviča

Dienasgrāmatas ieraksti, kas tapuši Līgatnē 1951. gadā, vēsta par Egitas Balodes-Loginas tēva piedzimšanu un uzaugšanu. Savukārt turpat 1975. gadā tapušie pieraksti dokumentē pašas Egitas ienākšanu ģimenē, atainojot vecāku izjūtas audzinot savu pirmo atvasi.

No 1964. gada 16. jūlijam līdz 9. augustam tūristu grupa no Latvijas apceļoja sešas PSRS republikas (Krievijas, Ukrainas, Moldāvijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas), fiksējot piedzīvoto un redzēto kopīgā dienasgrāmatā.

Iesniedzējs: Ojārs Lāms

Dzejnieka Andreja Pablo Mierkalna dienasgrāmatas un pieraksti, rakstīti 1954. un 1959. gadā.

Iesniedzējs: Rolands Lappuķe

Iesniedzējs: Zane Lāce

Artūra Krūma atmiņas par 11 sievietēm viņa dzīvē, rakstītas 1954. gadā ar nosaukumu "Pagātnes ēnas".

Iesniedzējs: Ainārs Radovics

1891. gadā dzimušais Jānis Dāvis savu dzīvesstāstu "Viena latviešu zemnieka dēla mūža gājiens" aizsāk ar ziņām par saviem senčiem, kuri dzīvojuši Piebalgas un Vestienas pusē un nobeidz to ar aprakstiem no sadzīves trimdā – Kanādā.

Keramiķes un ilglaicīgas Liepājas teātra darbinieces Veltas Sproģes (1902–1997) dienasgrāmata, kas rakstīta 20. gadsimta 20.–30. gados un pēc pārtraukuma atsākta 1955. gadā, ieskicējot Veltas ikdienas notikumus un pārdzīvojumus līdz 1963. gadam.

Fotogrāfa Nikolaja Brīvlauka (1928–2003) atmiņas par Otrā Pasaules kara noslēgumu, kad viņš, būdams vien 16 gadus vecs, tiek iesaukts gaisa aizsardzības dienestā un tiek iesaistīts kara notikumos.

Baltvācietes Annas Koch dienasgrāmata, kas rakstīta par laika posmu no 1826. līdz 1837. gadam un 1863. līdz 1864. gadam vācu valodā.

Mākslinieka un Liepājas muzeja dibinātāja, kā arī ilggadējā direktora Jāņa Sudmaļa (1887–1984) dienasgrāmatas. Pirmā dienasgrāmata ir rakstīta 1939.–1940. gadā, taču nākamā pieejamā ir no 1973. gada, kurai seko regulāri ikdienas pieraksti līdz pat 1981. gadam.

Vecsētu muižas kases grāmatā (1900-1902) rodami ne vien dažādi izdevumu uzskaitei veltīti ieraksti, bet arī kādas personas no 1914. līdz 1917. gadam veiktas ar iepriekš minētajām nesaistītas ikdienas piezīmes krievu un latviešu valodā.

Anda Mitāna atmiņas sadalītas deviņās tematiskās vienībās, kas katra pārstāv nozīmīgu autora dzīves posmu vai interešu lauku: 1) Muzeju rosinātas autobiogrāfiskas atmiņas; 2) Karte no žurnāla "National Geographic Magazine" kā atgādinājums par Latvijas okupāciju un iekļaušanas PSRS neatzīšanu; 3) Skolu (Dabas) muzeja Jaunie naturālisti; 4) Lodīšu pildspalvu ieviešanās padomju skolā; 5) Atmiņas par Eduardu Plataiskalnu - kinoaktieri un prototipu tēlam Jāņa Jaunsudrabiņa stāstā “Bubis”; 6) Latvijas ceļš uz neatkarības atjaunošanu 1991.gadā: mans vēstījums mazbērniem Ditai un Raulam; 7) Latvijas paplašinātā ekonomiskā zona Baltijas jūrā - ieguvums no padomju slepenās diplomātijas; Atmiņas no Tērbatas ielas 1940-1980.

Iesniedzējs: Andis Mitāns

Arhitektūras studenta R. Āboliņa pieraksti par karā izpostītā Melngalvju nama drupu atrakšanas darbiem 1941. gadā.

Tēlnieka Jāņa Zibens profesionālā dienasgrāmata, kurā fiksēta darba gaita un dažādi notikumi, kaļot Brīvības pieminekļa elementu 1935. gadā.

Anda Mitāna (dz. 1935) un Gunāra Skubiņa (dz. 1934) sarakste aptver laika posmu no 1958. līdz 1960. gadam. Abu bērnības draugu regulāra vēstuļu apmaiņa iesākās pēc studiju beigšanas, kad Andis uzsāka darbu Rīgā, bet Gunāru darba gaitas vedušas uz Jaungulbeni.

Bijušā vēstures skolotāja un novadpētnieka Mečislava Vertinska (1932) atmiņas par bērnību un sadzīvi Dagdas apkaimē. Rakstītas krievu valodā 2011. gadā.

Bijušās latviešu valodas un literatūras skolotājas, entuziastiskas novadpētnieces Annas Vagales (1918) atmiņas par dzimto ciemu Mateļiem. Autore atmiņās integrē arī folkloras materiālus – tautasdziesmas, ticējumus, dažādas paražas. Atmiņas rakstītas 20. gs. 80. gadu beigās, atskatoties uz dzimto ciemu sākot no Annas bērnības līdz pat Otrajam Pasaules karam.

Iesniedzējs: Linda Freimane

Jānis dzimis 1926. gadā Vecates pagasta "Lejaskliņģeros", kur nodzīvo visu mūžu. Pēc tēva nāves 2005. gadā meita Gaida Pevko, uzkopjot "Lejaskliņģeru" bēniņus, pamanījusi kādus vecus papīrus. Tās izrādījušās no 1945. līdz 1947. gadam rakstītās Jāņa dienasgrāmatas. Dienasgrāmatās ikdienas rūpes un pienākumi lauku saimniecībā, temperatūras izmaiņas un norises dabā mijas ar neziņu par savu un tuvinieku likteni nacistiskās Vācijas un PSRS okupētajā Latvijā.

Iesniedzējs: Agita Lapsa

1955. gadā, būdams izsūtījumā Sibīrijā, kalējs Voldemārs Mitenieks (1908–1960) uzsāka rakstīt savu dzīvesstāstu ar nosaukumu "Vientuļās sirdis". Tika uzrakstīta pirmā daļa, kur nedaudz romantizēti un poētiski, bet atklāti ir aprakstīta autora bērnība Dobeles pusē.

Latviešu leģionāra Imanta Jansona dienasgrāmata, kurā aprakstīts un papildināts ar fotogrāfijām deviņpadsmitgadīga jaunieša piedzīvotais un pārdzīvotais Otrā pasaules kara laikā. Pats autors to dēvējis par "Manu dienu grāmatu" un ikdienu trauksmainajos apstākļos dokumentējis poētiski, ar dzimtās Kuldīgas pusei raksturīgu leksiku.

Martas Vītumas 1997. gadā aizsāktie atmiņu stāsti, kurus autore rakstījusi 88 gadu vecumā. Vēlāk meita Zaiga tos pārrakstījusi datorrakstā un katram pievienojusi tematisku nosaukumu. Zaiga atceras, ka mammai stāstu rakstīšana bijusi "iespēja aizpildīt vientulības laiku kā arī mums, saviem mīļajiem, pastāstīt par sev svarīgiem savas dzīves notikumiem, kas citādi paliktu nezināmi."

Iesniedzējs: Agita Lapsa

Iesniedzējs: Agita Lapsa

Jēkaba Ziedara (1924) atmiņu vēstījums, kuram sniegts nosaukums "Puišķins, Anūts, Džeks". Trešajā personā tiek aprakstīts autora piedzīvotais – bērnība Latgales puses Silenē, mācības Liepājas tehnikumā, iesaistīšanās 2. Pasaules karā, atrašanās gūstekņu nometnē Zedelgemā. Īpaša nozīme atmiņās ir autora studijām Baltijas Universitātē. Atmiņu noslēguma daļā vēstīts par Jēkaba ceļu uz Austrāliju un pirmajiem dzīves gadiem tur.

Iesniedzējs: Jēkabs Ziedars

Hertas Egles (1913–2004) rakstītais dzīvesstāsts, pievēršoties nozīmīgākajiem mūža pieturpunktiem – bērnības dienām Annas pagastā, mācībām Rankas mājturības skolā, kāzām, Otrā Pasaules kara sarežģījumiem, izsūtījumā pavadītajiem gadiem Sibīrijā, kā arī par sadzīvi Latvijas PSR pēc atgriešanās dzimtenē.

Iesniedzējs: Ina Balaņuka

Alūksnes novada Annas pagasta iedzīvotāja Adolfa Čerbikova (1921-2013) dzīvesstāsts, kuru 2006. gadā klausījusies un pierakstījusi viņa mazmeita Līva Čerbikova. Tas vēsta par Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto leģionāru rindās un Padomju Savienības soda nometnēs, kā arī dzīvi pēc atgriešanās dzimtajās tēva mājās, līdz pat mūža nogalei aktīvi iesaistoties Annas pagasta kultūras dzīvē.

Iesniedzējs: Ina Balaņuka

Alūksnieša Aivara Puzuļa atmiņas par dzimto Mazuļu ciemu, kurā viņa māte bijusi pēdējais iedzīvotājs, pierakstījis no 2013. gada aprīļa līdz 2014. gada maijam. Atmiņu vēstījumi par ciema iedzīvotājiem, arī Aivara vecākiem un vecvecākiem, mājām un notikumiem, papildināti ar prāvu Mazuļu ciema un tā apkārtnes vietvārdu krājumu.

Romāna Dūņa (1925–2019) 2003. gadā rakstītās atmiņas par bērnību Valmierā. Rakstītajā spilgti iezīmējas 20. gadsimta 30. gadu Valmiera. Atmiņas vēsta par Romāna ģimenes locekļiem un radiniekiem, tēva grāmatizdevēja Jāņa Dūņa uzņēmumu, darbiniekiem un grāmatu radīšanas specifiku. .

Iesniedzējs: Nellija Dūne

Alberta Balttura (1899–1980) rakstītās dienasgrāmatas no 1975. līdz 1979. gadam. Starp laika apstākļu fiksējumiem un "darba žurnālu", atrodami arī autora dzejoļi, citējumi, avīžu izgriezumi, zīmējumi, pārraidot autora iekšējās pasaules izjūtu. Dienasgrāmatas ieraksti veikti krievu valodā, dzejoļi ir rakstīti gan krievu, gan latviešu valodā.

Iesniedzējs: Ārija Murāne

Kolekcijā ietilpst Elizabetes Bušas (1891–1981) 1916. gadā rakstītās atmiņas par viņas un ģimenes locekļu došanos bēgļu gaitās no Slokas uz Krieviju un 20. gadsimta sākumā rakstītie dzejoļi, kā arī atsevišķā burtnīcā dzejoļi, kuri tapuši 20. gadsimta 70. gados.

Iesniedzējs: Ināra Rūce

Jura Emsiņa (1936) rakstītās atmiņas par bērnības un jaunības gadiem, pavadītiem Lielvārdē. Īpaša uzmanība pievērsta aprakstiem par Lielvārdes vidusskolu un mācībām, kolhoza "Lāčplēsis" tautas deju kolektīvu (tā sākotnējais vadītājs ir bijis Harijs Sūna, vēlāk Uldis Šteins), sporta pasākumiem.

Iesniedzējs: Juris Emsiņš

Dienasgrāmatā dokumentētas “skautiskās gaitas” no 1938. gada līdz 1939. gadam. Puiši neformāli apraksta skautu tikšanās reizēs runāto un darīto – gan kritiski, gan, viens otru uz zoba vilkdami, viņi fiksē jauniegūtās zināšanas dzirdētajos priekšlasījumos, apgūto praktiskajās nodarbībās, kopīgi piedzīvoto vairākos ceļojumos. Rakstītais papildināts, ilustrējošiem zīmējumiem, avīžu izgriezumiem un fotogrāfijām.

Aijas Vīksnas (1929) atmiņas par Vecdzērvi – ciemu Saukas pagastā, kurā ir dzimusi un pavadījusi dzīves pirmos gados. Atmiņās tiek aprakstītas visas ciema mājas 20. gadsimta 30. gados, kā arī raksturoti spilgtākie ciema iedzīvotāji un notikumi.

Iesniedzējs: Aija Vīksna

Lūkasa Ozoliņa (1879–1962) 1959. gadā Bufalo (ASV) rakstītās atmiņas, kuru pirmajā daļā apkopots informācija par dzimtu: vecvecākiem Frici un Madi Ozoliņiem un tēvu Jēkabu Ozoliņu, bet to noslēgumā pārstāstīts paša dzīvesgājums, kurā pieredzēta 1905. gada revolūcija un tās sekas ar došanos bēgļu gaitās, Pirmais Pasaules karš, deputāta amats Latvijas Republikas Saeimā, skolotāja gaitas dažādās Latvijas skolā, emigrācija uz Vācijas DP nometnēm, kā arī mūža nogale Bufalo.

Iesniedzējs: Agita Lapsa